Latvijā ir fiksēts satraucošs iedzīvotāju skaits, kuriem ir ievērojamas grūtības savlaicīgi segt uzņemtās finanšu saistības. Saskaņā ar Kredītinformācijas biroja (KIB) rīcībā esošajiem datiem, vismaz 150 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju kavējas maksājumi par parādiem. Šie ir tie gadījumi, kad maksājuma kavējums pārsniedz 60 dienas un kopējā parāda summa ir lielāka par 150 eiro.
Tomēr faktiskais finansiālās spriedzes līmenis ir vēl augstāks. Ja šim skaitlim pieskaita tos iedzīvotājus (aptuveni 20 tūkstošus), kuri gan spēj nomaksāt kredītu saistības, taču pēc tam vairs nespēj segt citas kritiskās izmaksas, piemēram, komunālos maksājumus, tad kopējais iedzīvotāju skaits, kuri nonākuši grūtībās, palielinās līdz 170 tūkstošiem. Šie dati tika apkopoti, analizējot informāciju par 1,2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju.
Latvijas atpalicība un gaidāmās pārmaiņas ES direktīvas ietekmē
Latvija Eiropas kontekstā izceļas ar to, ka tā ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā pašlaik netiek nodrošinātas valsts apmaksātas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem ir radušās finansiālas problēmas. Šī situācija liecina par būtisku atbalsta trūkumu.
Tomēr tuvākajā nākotnē situācija mainīsies. Saskaņā ar jaunu Eiropas Savienības direktīvu, sākot ar nākamā gada nogali, dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs obligāti jānodrošina šāds pakalpojums – parādnieku konsultācijas. Tas nozīmē, ka valsts finansēts, profesionāls atbalsts kļūs pieejams tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, ieviešot Eiropas standartiem atbilstošu finansiālās noturības mehānismu.
Attieksmes disciplīna un konsultāciju nepieciešamība
Latvijas Bankas (LB) Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše norāda, ka pēdējos gados parādnieku skaits kopumā nav būtiski mainījies, taču ir novērojamas pārmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret saistībām.
LB pārstāvji uzsver iedzīvotāju augsto disciplīnas līmeni, atklājot, ka cilvēki vispirms ir tendēti norēķināties ar kredītu devējiem, bieži vien atstājot novārtā savas primārās vajadzības: “Cilvēki saka, ka atdos vispirms kredītu un tikai tad viņš domās par to, kā viņš vispār tālāk var to savu, nezinu, nedēļu, mēnesi finansēt,” skaidro Brikše.
Tomēr Latvijas Bankā atzīst, ka šāda uzvedība, lai gan disciplinēta, nav ilgtspējīga un bieži vien prasa neatkarīgu padomu. Aizdevēju piedāvātie risinājumi (piemēram, kredītu restrukturizācija) ne vienmēr ir visizdevīgākie klientam, kurš saskaras ar vairākām paralēlām grūtībām.
“Visbiežāk tās ir vairāk nekā viena, arī nu tā kā parāds, kas jāatdod. Kā saprast, cik daudz katru no tiem aizdevumiem atmaksāt. Tur ir nepieciešams kaut kāds atbalsts,” spriež Brikše, uzsverot, ka šis jautājums ir pietiekami jūtīgs un sarežģīts, lai prasītu individuālu atbalstu.
Arī Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) apstiprina, ka cilvēku, kuri meklē padomu, ir daudz, un vienkārši informatīvie bukleti nespēj nodrošināt nepieciešamo kompleksu risinājumu.
Valsts atbalsta sistēmas plānošana un konsultanta ideālais profils
Ekonomikas ministrija (EM) jau strādā pie šī jaunā valsts pakalpojuma ieviešanas. Ministrijā plāno šī atbalsta sniegšanu uzticēt nevalstiskajam sektoram, un viena no potenciālajām organizācijām, kas varētu uzņemties šo lomu, ir minētā PIAA.
EM pārstāvis Didzis Brūklītis uzsvēra, ka ideālā pasaulē konsultantam būtu jābūt vispusīgi sagatavotam: “Kā mēs gribētu ideālā pasaulē, protams, tam cilvēkam, kas būtu konsultants, būtu gan jābūt gan juristam, gan ekonomistam, gan arī un psihologam pie reizes.”
Tomēr, ņemot vērā ierobežotos resursus, galvenais fokuss ir uz spēju empātiski saprast problēmu, nevis tiesāt cilvēku: “[Tas] konsultantam ir jāspēj saprast to problēmu, ne to to cilvēku, nemēģināt, tā teikt, viņam pārmest.”
Sākotnēji ir paredzēts, ka šo pakalpojumu sniegs trīs valsts apmaksāti parādu konsultanti. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību visā valstī, ne tikai Rīgā, šīs konsultācijas plānots organizēt ar vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu centru starpniecību, tādējādi sniedzot atbalstu arī reģionos dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
